Kāpēc aviokompānijas noraida prasības par lidojumu kompensāciju

(un kā apstrīdēt atteikumu)

Mūsdienās arvien vairāk aviopasažieru zina, ka lidojuma kavēšanās, atcelšana, pārsēšanās nokavēšana vai atteikta iekāpšana var dot tiesības uz finansiālu kompensāciju. Šīs tiesības balstās uz ES Regulu Nr. 261/2004, Monreālas konvenciju (19. pants), kā arī nacionālajiem patērētāju aizsardzības un civiltiesību aktiem.

Tomēr praksē lielākā daļa prasību par aviokompensāciju tiek noraidītas jau pirmajā posmā.

Aviokompānijas bieži sniedz īsas, standartizētas atbildes, atsaucoties uz ārkārtējiem apstākļiem, drošības iemesliem, gaisa satiksmes vadības lēmumiem vai apgalvojot, ka konkrētajam lidojumam regula nav piemērojama. Daudzi pasažieri pēc šāda atteikuma atsakās turpināt — pat tad, ja atteikumam nav juridiska pamata.

Šajā rakstā skaidrots, kāpēc aviokompānijas noraida kompensācijas prasības, kuri argumenti ir juridiski pamatoti un kuri — maldinoši, kā arī kā profesionāli un tiesiski apstrīdēt atteikumu.

1. Patiesais iemesls, kāpēc prasības tiek noraidītas

Aviokompānijas nenoraida kompensācijas prasības nejauši.

To mērķis ir:

• samazināt izmaksas,

• atturēt pasažierus no prasības turpināšanas,

• filtrēt prasības bez juridiska pamatojuma,

• paļauties uz to, ka lielākā daļa pasažieru pieņems pirmo atteikumu.

Daudzos gadījumos lēmumus pieņem automatizētas sistēmas, neveicot individuālu juridisku izvērtējumu par konkrētā lidojuma traucējuma iemesliem.

No aviokompānijas viedokļa stratēģija “vispirms noraidīt” ir finansiāli izdevīga.

2. Biežākie iemesli, kāpēc aviokompensācija tiek atteikta

2.1. “Ārkārtēji apstākļi”

Tas ir visbiežāk izmantotais atteikuma pamatojums.

Aviokompānijas atsaucas uz:

• nelabvēlīgiem laikapstākļiem,

• gaisa satiksmes vadības (ATC) ierobežojumiem,

• lidostu pārslodzi,

• drošības draudiem,

• streikiem,

• tehniskām problēmām, kas tiek pasniegtas kā drošības jautājumi.

Saskaņā ar ES Regulu 261/2004, aviokompānija tiek atbrīvota no kompensācijas maksāšanas tikai tad, ja tā pierāda, ka:

1. traucējumu izraisīja ārkārtēji apstākļi,

2. tie bija ārpus aviokompānijas kontroles,

3. tika veikti visi saprātīgie pasākumi seku novēršanai.

Praksē šis jēdziens tiek plaši un bieži nepamatoti interpretēts.

Par ārkārtējiem apstākļiem netiek uzskatīti:

• parasti tehniski defekti,

• apkalpes trūkums,

• operacionālas kļūdas,

• iepriekšējo reisu kavēšanās,

• paredzami ATC ierobežojumi.

To vairākkārt apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa.

2.2. “Kavēšanās nepārsniedza trīs stundas”

Daudzi atteikumi balstās uz apgalvojumu, ka kavēšanās galamērķī bijusi mazāka par trim stundām.

Aviokompānijas var:

• izmantot nosēšanās laiku, nevis durvju atvēršanas brīdi,

• atsaukties uz plānoto, nevis faktisko ierašanās laiku,

• izmantot nepilnīgus lidojuma datus.

Tomēr saskaņā ar ES judikatūru ierašanās laiks ir brīdis, kad tiek atvērtas vismaz vienas lidmašīnas durvis.

Pat dažu minūšu starpība var noteikt tiesības uz 250 €, 400 € vai 600 € kompensāciju.

2.3. “Regula EU261 uz šo lidojumu neattiecas”

Šis arguments bieži ir daļēji patiess, bet maldinošs.

EU261 ir piemērojama, ja:

• lidojums izlido no ES / EEZ lidostas, vai

• lidojums ielido ES un to veic ES aviokompānija.

Taču aviokompānijas bieži noklusē, ka šādos gadījumos var būt piemērojama Monreālas konvencija, īpaši 19. pants, kas regulē atbildību par zaudējumiem kavēšanās gadījumā.

Atteikums saskaņā ar EU261 nenozīmē, ka kompensācija nav iespējama vispār.

2.4. “Pasažieris piekrita vaučerim vai alternatīvam risinājumam”

Aviokompānijas dažkārt apgalvo, ka kompensācija nav jāmaksā, ja:

• tika pieņemts vaučeris,

• tika atmaksāta biļetes cena,

• nodrošināta pārlidošana,

• sniegta aprūpe (ēdiens, viesnīca).

Šie pasākumi neaizstāj likumā noteikto kompensāciju, ja vien pasažieris skaidri un juridiski korekti nav atteicies no savām tiesībām.

2.5. “Prasība iesniegta pārāk vēlu”

Aviokompānijas bieži norāda uz nepareiziem noilguma termiņiem.

Patiesībā termiņš ir atkarīgs no:

• valsts tiesību aktiem (EU261 gadījumā),

• Monreālas konvencijas (2 gadi),

• civiltiesiskā regulējuma.

Daudzas prasības, kas tiek noraidītas kā “novēlotas”, joprojām ir juridiski spēkā esošas.

3. Kāpēc aviokompāniju atteikumi bieži ir juridiski vāji

Standarta atteikuma vēstules parasti:

• nesatur pierādījumus,

• ir vispārīgas,

• neizpilda pierādīšanas pienākumu.

Saskaņā ar ES tiesībām pierādīšanas pienākums gulstas uz aviokompāniju, nevis pasažieri.

4. Tipiskās aviokompāniju taktikas

• selektīva informācijas sniegšana,

• neskaidri “operacionāli iemesli”,

• drošības un apkopes jēdzienu jaukšana,

• tiesu prakses ignorēšana,

• apzināta procesa vilcināšana.

5. Kā apstrīdēt atteikumu par lidojuma kompensāciju

5.1. Pareiza tiesiskā regulējuma noteikšana

EU261, Monreālas konvencija (19. pants) vai kombinēta pieeja.

5.2. Aviokompānijas argumentu juridiska analīze

Katram atteikuma iemeslam nepieciešama atsevišķa stratēģija.

5.3. Pierādījumu pieprasīšana

Aviokompānijai jāsniedz dokumenti, nevis apgalvojumi.

5.4. Stratēģiska eskalācija

ADR, uzraudzības iestādes, tiesa vai izlīgums.

Pārbaudīt kompensāciju

Ja jūsu lidojums tika kavēts, atcelts vai traucēts — pieprasiet kompensāciju ar profesionāļu palīdzību.

6. Kāpēc DIY pieeja pēc atteikuma bieži neizdodas

Bez juridiskas pieredzes pasažieri saskaras ar:

• atkārtotiem atteikumiem,

• procesa vilcināšanu,

• jurisdikcijas sarežģījumiem,

• pierādījumu trūkumu.

7. Monreālas konvencijas nozīme, ja EU261 nav piemērojama

19. pants ļauj pieprasīt faktiskos zaudējumus, tostarp:

• viesnīcu izmaksas,

• papildu transportu,

• zaudētus ienākumus,

• nokavētas pārsēšanās.

8. Gadījumi, kuros atteikumi visbiežāk tiek atcelti

• tehniski defekti,

• apkalpes rotācijas problēmas,

• lidostu pārslodze,

• ķēdes kavēšanās,

• operacionālas kļūdas.

9. Kāpēc aviokompānijas maksā pēc juridiska spiediena

Kad aviokompānija saskaras ar:

• juridiski pamatotu prasību,

• pierādījumu analīzi,

• tiesvedības risku,

atteikums bieži pārvēršas izmaksātā kompensācijā.

10. Secinājums: atteikums nav galīgais lēmums

Aviokompānijas atteikums nav procesa beigas.

Izprotot savas tiesības un izmantojot pareizo juridisko stratēģiju, pasažieri var panākt taisnīgu kompensāciju.